Par Cēsu kultūras centru lasi www.kultura.cesis.lv.

Ar Cēsīs notiekošajiem kultūras pasākumiem var iepazīties šeit.

Advertisements


Pilsētas svētki notiek tad, kad ikviens cēsnieks jūt gaidīšanas un piedalīšanās prieku. Ir vēl daudz nesadzirdētu un nerealizētu ideju, kuras varētu īstenos Cēsu pilsētas svētkos 2011.

Tāpēc Cēsu jaunieši, vecāki un pensionāri, lielāki vai mazāki uzņēmēji, sabiedriskie aktīvisti, mākslas un kultūras cilvēki, sportisti un vienkārši labi cilvēki, tiek aicināti piedalīties Cēsu pilsētas svētku 2011 Ideju talkā 4.novembrī plkst.17:30 Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas telpās, 1.stāvā (Lielā Katrīnas iela 2, pie Rožu laukuma).

ideju Talka tiek organizēta ar mērķi, iesaistot cēsniekus, meklēt neparastas idejas nākamajiem pilsētas svētkiem, palīdzēt māksliniekiem atrast netradicionālas telpas savām aktivitātēm, uzņēmējiem – rast jaunus impulsus savas darbības attīstīšanai, pensionāriem – justies vajadzīgiem un novērtētiem, skolēniem – dot iespēju apliecināt sevi. Ikvienam līdzdarboties un svinēt savus svētkus labāk kā jebkad!

Viena no pasākuma iniciatorēm, Cēsu Kultūras centra nodaļas vadītāja Ruta Krastiņa uzsver, ka pilsētas svētkos redzamo kopības sajūtu var vairot un stiprināt ar kopīgiem, labiem un mērķtiecīgiem darbiem, un pilsētas svētku būtība ir ne tikai „pilsēta pilsētniekiem”, bet arī „pilsētnieki pilsētai”. „Kad esam priecīgi un pacilāti, gribam darīt labu. Kad darām labu, esam priecīgi un pacilāti. Laiks prieka enerģiju ieguldīt konkrētos darbos un vairot prieku ikvienā darbojoties. Mēs, pilsētas svētku ilggadīgie organizatori, esam pārliecināti, ka pilsētas svētki ir kas vairāk par kopīgu prieku. Ka pilsētas svētkos redzamo kopības sajūtu var vairot un stiprināt ar kopīgiem, labiem un mērķtiecīgiem darbiem,” par svētku veiksmīgu koncepcijas veidošanu saka Cēsu Kultūras centra nodaļas vadītāja Ruta Krastiņa.

ideju Talka ir pasākumu kustība, kas aicina sadarboties un radīt pārmaiņas pašu spēkiem. Vairāk par Ideju talku www.idejutalka.lv

Pasākumu rīko un atbalsta Cēsu novada pašvaldība, pašvaldības aģentūra „Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs”, Vidzemes Inovāciju un uzņēmējdarbības centrs. Ideju talka tiek organizēta īstenojot projektu “Vidzemes Inovāciju un uzņēmējdarbības centrs”, kuru līdzfinansē EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenti.

Rudens klāt un sākas jauna,darbīga sezona 13 radošajiem kolektīviem!
Ziemas vakari un gari, un kur gan citur var labi,aktīvi pavadīt laiku, ja ne dejojot,dziedot vai iestudējot jaunu izrādi!

Nāc un pievienojies Cēsu Kultūras centra kolektīviem!
Mēs Tevi gaidām!
Mēģinājumu laikus un grafiku skatīt Jaunu dalībnieku uzņemšana CKC kolektīvos

Piektdien, 27.augustā Cēsu Sv. Jāņa baznīcā plkst. 19:00 notiks koncerts, kurā ar krāšņu koncertprogrammu klausītājus priecēs vīru koris „Pluricanto” (Francija, Lejasreinas departaments) un „ Cēsu Pils” koris.

Vīru koris „ Pluricanto” Vidzemē viesojas Vidzemes reģiona un Lejasreinas departamenta sadarbības līguma ietvaros un sniegs koncertus arī Valkā un Valmierā.

Koris „ Pluricanto” ir dibināts 1987.gadā. Tā vadītājs ir Dominiks Vikers. Korī dzied ap 40 vīru no Kohersbergas novada (Lejasreinas departaments, Francija) 18 pilsētām.

Koris savā repertuāra iekļāvis gan franču tautas dziesmas, gan liturģiju dziedājumus, klasiskās mūzikas autoru ( Dž.Verdi, L.van Bēthovens, L. Kerubīnī, S.Franks, J.S. Bahs, F.Šūberts) darbus, kā arī franču estrādes skaņdarbus.

Koris ar dažādām koncertprogrammām ir paguvis apceļot ne vien Francijas reģionus, bagātināt Elzasas reģiona galvaspilsētas Strasbūras kultūras ainavu, bet koncertējis arī Vācijā, Maltā un Itālijā.

„ Cēsu Pils koris” ir dibināts 1995.gadā. Tā mākslinieciskā vadītāja un diriģente ir Marika Austruma. Šobrīd kori, kurā ir ap 30 aizrautīgu dziedātāju – amatieru, vada Evita Konuša.

Savas spējas koris regulāri apliecina ikgadējās koru skatēs, kā arī sekmīgi piedaloties starptautiskos kora mūzikas notikumos, piemēram, „ Florilege Vocal de Tours” Francijā, koru konkursā „Tallin 2007” un citos. Cēsu Pils kora repertuārā ir skaņdarbi no renesanses līdz mūsdienām, kur pie nozīmīgākajiem minami R.Dubras „Te Deum”, V.A.Mocarta „Requiem”, K.V.Gluka opera „Orpheus” un citi.

Ieeja par ziedojumiem.

Koncerta norisi atbalsta Vidzemes plānošanas reģions, Cēsu novada dome, Lejasreinas departamenta padome.

 

Latvijā viesojas un sniedz koncertus un meistarklases Grammy balvas ieguvējs džeza trompetists Brian Lynch un Afrokubiešu stila džeza grupa no Ņujorkas. Mūziķa ierašanās bija paredzēta jau šā gada aprīlī, taču vulkāna izvirduma dēļ, tā tika atcelta.

Cēsīs grupa koncertēs 24. augustā plkst.19.00 Cēsu 2. pamatskolā (Gaujas iela 45).

Kā grupas līderis un ierakstu mākslinieks Linčs izdevis virkni kritiķu slavinātu CD ierakstu, ar vieskoncertiem apceļodams pasauli dažādu ansambļu sastāvā. Pašlaik Linčs strādā par pasniedzēju Ņujorkas Universitātē , kā arī vada seminārus un meistarklases dažādās prestižās iestādēs. Viņa talantu atzīst gan kritiķu apvienības, gan publika, tā kā mūziķis ieņem vienu no augstākajām pozīcijām Downbeat Critics and Readers Polls, kurā publicēti atzinīgi pārskati par viņa darbību Downbeat, Jazziz un Jazz Times, viņa trīs Grammy balvas nominācijām un 2007.gadā saņemto Grammy balvu, kā arī dažādajām stipendijām no National Endowment for the Arts, Chamber Music America un Meet The Composer. Viens no pēdējiem Linča mūzikas ierakstiem ir Bolero Nights (Venus), kā arī viņa Grammy balvu saņēmušais projekts Simpático (ArtistShare – http://brianlynch.artistshare.com), kuru Linčs ierakstījis kopā ar Ediju Palmeri; kā arī tādi ieraksti kā Spheres Of Influence Suite (EWE), un ConClave (Criss Cross).

Vairāk par Braienu Linču skatiet viņa mājas lapā

mūzikas fragmenti

Biļetes cena: Ls 2, – ;  1, – (skolēniem, pensionāriem, studentiem)

Biļešu tirdzniecība: Cēsu Tūrisma informācijas centrā (Pils laukumā 9),

Katru dienu 10.00 – 18.00

Vēsturisko filmu skate Cēsu viduslaiku pilī būs līdz šim Latvijā un citur Austrumeiropā nebijis mēģinājums piedāvāt skatītājam pārdomātu vēsturisko filmu programmu dzīvā, vēsturiskā vidē, kuru papildinās atsauces uz vēsturi, kā arī kino profesionāļu un vēsturnieku debates par kino un vēstures kopsakarībām.

Šī skate būs veltīta viduslaiku vēsturei. Trīs dienās tiks izrādītas desmit filmas:
„Bišu ieleja” (Čehoslovākija, 1968); „Kelsas noslēpums” (Francija, Beļģija, Īrija, 2009); „Martina Gēra Atgriešanās (Francija, 1982); „Ivans Bargais”(PSRS, 1944); „Cars” (Krievija, 2009); „Ronja-laupītāja meita (Zviedrija, 1984); „Dzelzs roka”(Polija, 1989); „Pēddzinis”(Norvēģija, 1987); „Zobena ēnā” (Latvijas PSR, 1976); „Raganas” (Dānija, Zviedrija, 1922).

Filmas tik rādītas divās Cēsu viduslaiku pils Rietumu torņa zālēs un iestājoties vakara krēslai, brīvā dabā uz lielā ekrāna Cēsu pils dārzā. Kino demonstrējumi kultūrvēsturiskā vidē ir īpašs notikums ikvienam skatītājam, jo tā netieši papildina piedāvāto kino programmu, kļūstot par savdabīgu pievienoto vērtību un rosinot kino mākslas cienītājos pastarpinātas emocijas. Cēsu viduslaiku pils unikalitāte un kultūrvēsturiskā nozīmība ļauj to uztvert ne tikai kā romantisku fonu kvalitatīvam kino, tā piedāvā krietni vairāk, proti, pili kā dzīvu vēstures liecinieku, kas spēj uzrunāt ar spilgtiem, aizraujošiem, patiesiem un uzmundrinošiem stāstiem par mūsu pagātni. Savukārt, ja raugāmies uz kino kā būtisku avotu, kur smelties, lai labāk izprastu laiku, kurā dzīvojam, bet kino mākslas radītās vērtības kā kultūras mantojuma neatņemamu sastāvdaļu, tad arī filma gluži tāpat kā Cēsu pils ir dzīva vēstures lieciniece un nereti medijs, kurš piedāvā savdabīgu vēstures rekonstrukciju. Demonstrējot vēsturiskā kino pērles unikālā vēsturiskā vidē un atrodot tām pārdomātu sasaisti ar šo vidi, rodas iespēja gan materiālajam, gan nemateriālajam kultūras mantojumam savstarpēji papildināties un uzmirdzēt jaunā spožumā, raisot tā baudītājiem ne vien spilgtu emocionālu pārdzīvojumu, bet arī būtisku vielu pārdomām un pašizziņai.

Vairāk par filmām un skati lasiet www.filmuskate.cesis.lv

Biļetes uz visām skates filmām var iegādāties „Biļešu paradīzes” kasēs.

Koncertos tiks spēlētas gandrīz visas dziesmas no Intara Busuļa jaunākā albuma “AKTs” gan latviešu, gan krievu valodās, kā arī klausītāju jau iemīļotās dziesmas no iepriekšējā albuma “KИNO”. Būs arī muzikāli pārsteigumi, kas šobrīd labāk lai arī paliek kā pārsteigums. (vairāk…)